Kas ir defolts?

Defolts ir saistību neizpilde finanšu jomā, kas attiecas uz nespēju atmaksāt parādu vai neizpildīt aizdevuma saistības, kā noteikts aizdevuma līguma noteikumos. Tas notiek, ja aizņēmējs nespēj veikt maksājumus laicīgi, nokavē maksājumus vai nespēj vienoties ar aizdevēju par parāda summas atmaksu. Šī saistību nepildīšana var radīt nopietnas sekas aizņēmējam, tostarp sabojāt viņa kredītvēsturi, apgrūtinot kredīta saņemšanu nākotnē un, iespējams, novest pie tiesvedības, piemēram, algas aresta vai aktīvu aresta. Jēdzienu “defolts” var lietot arī, lai aprakstītu cita veida līguma pārkāpumus, piemēram, nomas līguma noteikumu neievērošanu vai preču nepiegādāšanu, kā solīts starp iesaistītajām pusēm noslēgtajā pārdošanas līgumā.

Kas ir ārējais defolts?

Ārējā saistību nepildīšana attiecas uz situāciju, kurā aizņēmējs nepilda savas parādsaistības pret kreditoriem vai aizdevējiem, kas atrodas ārpus tā mītnes valsts. To sauc arī par valsts saistību nepildīšanu, kad valsts nespēj atmaksāt savas valsts parāda saistības pret ārvalstu kreditoriem. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ, tostarp nepareizas ekonomikas pārvaldības, politiskās nestabilitātes, dabas katastrofu un citu iemeslu dēļ.

Ārēja saistību nepildīšana var radīt būtiskas sekas gan aizņēmējam, gan kreditoriem. Aizņēmējam tas var izraisīt piekļuves zaudēšanu starptautiskajiem kapitāla tirgiem, augstākas aizņēmuma izmaksas un vietējās valūtas vērtības samazināšanos. Kreditoriem tas var izraisīt ieguldījumu zaudēšanu un samazinātu uzticību aizņēmēja spējai atmaksāt parādus.

Dažos gadījumos ārējai saistību nepildīšanai var būt arī papildu ietekme uz globālo finanšu sistēmu, jo tā var izraisīt uzticības zudumu plašākai finanšu sistēmai un palielināt ieguldītāju vēlmi izvairīties no riska. Tas var izraisīt stingrākus kreditēšanas nosacījumus un palielināt nestabilitāti finanšu tirgos.

Vai valsts var bankrotēt?

Jā, valsts var bankrotēt, lai gan precīzs valsts bankrota process var būt ļoti sarežģīts un var atšķirties atkarībā no valsts tiesiskās un politiskās sistēmas. Parasti valsts tiek uzskatīta par bankrotējušu, ja tā nespēj atmaksāt savus parādus noteiktajā termiņā un tai nav resursu, lai izpildītu savas finansiālās saistības.

Ja valstij ir finansiālas grūtības, tā var risināt sarunas ar kreditoriem par parāda pārstrukturēšanu vai lūgt finansiālu palīdzību no starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Tomēr dažos gadījumos valsts var nespēt panākt vienošanos par parādu pārstrukturēšanu ar saviem kreditoriem vai nodrošināt nepieciešamo finansiālo palīdzību, un tā var būt spiesta nepildīt savas parādsaistības.

Ir svarīgi atzīmēt, ka valsts bankrotam var būt tālejošas sekas ne tikai pašai valstij, bet arī tās iedzīvotājiem, kreditoriem un globālajai finanšu sistēmai. Valsts bankrots var izraisīt tās valūtas devalvāciju, inflāciju un ierobežotu piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem.