Kas ir inflācija?

Inflācija ir preču un pakalpojumu vispārējā cenu līmeņa paaugstināšanās ekonomikā noteiktā laika periodā. To bieži mēra ar patēriņa cenu indeksu (PCI), kas ir noteiktu preču un pakalpojumu grozs, ko parasti pērk patērētāji. Ja šī preču un pakalpojumu groza izmaksas pieaug, tas nozīmē, ka ir notikusi inflācija.

Inflāciju var izraisīt dažādi faktori, piemēram, ražošanas izmaksu pieaugums, naudas piedāvājuma samazināšanās vai preču un pakalpojumu pieprasījuma pieaugums. Kad notiek inflācija, tas nozīmē, ka katra valūtas vienība ir mazāk vērta un pirktspēja samazinās. Piemēram, ja pirms gada krājkasē tu ieliktu 100 eiro, tad tagad, ja inflācija bijusi 5%, tu par šiem 100 eiro šogad varēsi nopirkt par 5% mazāk nekā, ja šo pašu pirkumu tu veiktu pirms gada.

Inflācijai var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz ekonomiku. Mērena inflācija var liecināt par ekonomikas izaugsmi un pieaugošu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, bet augsta inflācija var liecināt ekonomisko nestabilitāti un patērētāju pirktspējas samazināšanos.

Kas ir hiperinflācija?

Hiperinflācija ir situācija, kad vispārējais preču un pakalpojumu cenu līmenis ekonomikā pieaug ārkārtīgi strauji un nekontrolējamā tempā. Tā rezultātā strauji samazinās valūtas pirktspēja, izraisot situāciju, kad cenas strauji aug un nauda pēc būtības kļūst nevērtīga.

Hiperinflāciju parasti izraisa dažādu faktoru kombinācija, piemēram, ievērojams naudas piedāvājuma pieaugums, preču un pakalpojumu ražošanas samazināšanās un uzticības zaudēšana valūtai. Tas var notikt kara, politisku satricinājumu vai nepareizas ekonomiskas pārvaldības situācijās, piemēram, kad valdība izmanto lielas naudas summas, lai finansētu savus izdevumus.

Hiperinflācijas sekas var būt postošas ekonomikai un cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Tā izraisa plašu pirktspējas zudumu un daudzu cilvēku dzīves līmeņa pazemināšanos. Arī uzkrājumu un ieguldījumu vērtība strauji samazinās, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem var nozīmēt ievērojumu labklājības samazināšanos.

Hiperinflācija var izraisīt arī kopējā ekonomiskās aktivitātes līmeņa pazemināšanos, jo iedzīvotāji un uzņēmumi samazina savus tēriņus un investīcijas, gaidot tālāku cenu pieaugumu. Tā rezultātā var izveidoties ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un inflācijas paātrināšanās apburtais loks, kuru var būt grūti pārraut, būtiski nemainot ekonomikas politiku vai citus saistītus nosacījumus.

Kas ir deflācija?

Deflācija ir ilgstoša preču un pakalpojumu vispārējā cenu līmeņa pazemināšanās ekonomikā noteiktā laika periodā. Tas nozīmē, ka naudas pirktspēja palielinās, samazinoties preču un pakalpojumu izmaksām. Deflācija ir tiešs pretstats inflācijai.

Deflācija var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, preču un pakalpojumu pieprasījuma samazināšanās, ražošanas izmaksu samazināšanās vai naudas piedāvājuma palielināšanās dēļ. Kad ir deflācija, privātpersonas un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu par tādu pašu naudas summu, kā pirms perioda, kad novērojama deflācija.

Lai gan daži uzskata, ka deflācija ir pozitīva attīstība, jo tā palielina naudas pirktspēju, tai var būt arī negatīvas sekas ekonomikā. Deflācija var izraisīt preču un pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, jo patērētāji var atlikt pirkumus, gaidot vēl zemākas cenas. Ļoti līdzīgi kā minējām hiperinflācijas gadījumā, tikai šoreiz cenu un pirktspējas virziens ir pretējs. Tas var izraisīt ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, kā arī pat bezdarba pieaugumu.

Turklāt deflācija var izraisīt arī aktīvu, piemēram, nekustamo īpašumu un akciju, vērtības samazināšanos, kā arī parāda saistību vērtības samazināšanos, jo parāda nominālvērtība paliek nemainīga, kamēr naudas vērtība pieaug. Tas var izraisīt aizņemšanās un kreditēšanas aktivitātes samazināšanos, kas var vēl vairāk bremzēt ekonomikas izaugsmi valstī.

Šo iemeslu dēļ vairums centrālo banku cenšas uzturēt zemu, bet pozitīvu inflāciju, lai saglabātu stabilu un augošu ekonomiku.